На латышском языке

Vienotās Mācības Vārds

1

No sakrāla Vārda dziļumiem dziļumos piedzimstot, kā starojoša bumba, paplašinās Doma. Un- trīs Pasaules rada. Katrā no trim- viņas elpa un miesa. Viņa - visa cēlonis.

Pirmā- starojoša pasaule, tajā nav ne laika, ne nakts, ne dienas. Tajā caur Gariem, Radošas Domas veidotiem, elpo Radīšanas likumi. Un valda pār otro pasauli- Dvēseles Pasauli, gaismas un ēnu pasauli, zvaigžņu starojuma, telpisko formu, zemes acij neredzamo.
Tur, uz trešās Pasaules robežas, sablīvējas ēnas un formas. Un Gars kļūst par Cilvēku.

Trešajā Pasaulē viņam nāksies pašam saprast, ka nakts un dienas maiņa, ūdens un zāles kustība, vulkāna troksnis un skudras darbs, tiek vadīti ar Domu, kas sakrāla Vārda dziļumos piedzimusi. Te viņam pašam nāksies izveidot sevi par Garu.

* * *

Lietu primārais pamats- Ideja. Ideja valda Pasaulē un pār Pasauli, tāpēc Pasaule ir Prāta stāvoklis. Visas esības formas- atklātas un slēptas, kā radītās, tā arī Radītāja Prātā dzimstošas- izvietotas trīs līmeņos: Garīgajā, Dvēseliskajā un Fiziskajā. Formas, notikumi un objekti, kuri izpaudušies visos trijos līmeņos, tiek saukti par “iemiesotajiem”. Visi esības līmeņi - materiālistiski, tā kā matērija ir enerģija, enerģija- Gars, bet Gars ir visplānākā matērija. No Garīgās Matērijas austa, Ideja nepārtraukti veic izmaiņas pasaulē, atjaunojot to, un tāpēc gudrie sauc to par “Cēloni”.

2

Bērns raud miegā, sērodams par pamesto Blāzmas Māju. Savā tīrībā paredzot ciešanas, kuras sastaps. Atpakaļceļu nespēj atcerēties, it kā mežā būtu pazudis.

Ar agrīno sāpi bērns maksā par to, ka ceļu šo aizmirsuši māte un tēvs, viņu vecāku mātes un tēvi. Trešās Pasaules iedzīvotāji, viņi kalpoja un kalpo ķermeņiem, neredzot tālāk pār zemes robežām. No viņiem tiek slēpti Dvēseles Pasaules un Radīšanas Pasaules likumi. Nezina. Neatceras. Bet, ja sāks atcerēties, atcerēties par tiem nevēlas, jo šie likumi liek šķēršļus zemām kaislēm.

Šiem aizmāršīgajiem - rokas asinīs, ķermenis- slimībās, viņu sudrabs pārvēršas par strutām, viņu laime- ilūzija, bauda- pārejoša. Atkal un atkal viņi miegā šūpuļos raudās, kamēr neatgriezīsies viņu atmiņa.

* * *

Trīs nezināšanas formas ir cēlonis slimībām, ciešanām, nabadzībai un ļaundarībai, kuri moka Cilvēka dvēseli un miesu:
1. Nezināšana par savu Patieso Dabu un nemācēšana (nevēlēšanās) atpazīt Viņas izpausmes ikdienas dzīvē. Lietderīgi ir praktizēt un censties saprast apgalvojumu: “Es neesmu ķermenis, es esmu Gars”.

2. Nezināšana par galvenajiem Likumiem, kas valda pār mūsu dzīvi un attīstību. Atteikšanās no šo Likumu saprašanas un pieņemšanas padara par neiespējamu Cilvēka garīgo attīstību. Neatbilstība starp Cilvēka domāšanu un darbībām, un Gara Likumiem, valdošajiem pār Visumu, izraisa konfliktu, kā rezultāts var būt tikai sāpes un vilšanās. Augstāko likumu pārzināšana un savu domu, jūtu un darbību sakārtošana rezonē ar tiem – ved uz atbrīvošanos no atdzimšanas un esamību Dieva Valstībā, vēl dzīvojot ķermenī.

3. Nezināšana par domas, jūtu un vārda dabu. Doma, jūtas un vārds ir liels garīgs spēks. Nespēja kontrolēt to enerģiju noved pie tā, ka šis spēks kļūst iznīcinošs un vēršas pret vieglprātīgo, ļaunprātīgo un tukšrunīgo. Domas, jūtas un runa pārveido mūsu dzīvi, kad mēs sākam izturēties pret tiem, kā pret garīgo praksi.

3

Ļauns un skaudīgs ubags dzīvoja starp ļauniem un skaudīgiem ubagiem, kur visi mēģināja viens otram atņemt ēdienu un lupatas, un neviens negribēja strādāt.
Ubags sapņoja, ka biedri kādreiz kļūs labsirdīgi un dāsni pret viņu un pie viņa atnāks bagātība. Viņš pats tad nebūtu pret kļūt par labsirdīgu un dāsnu.

“Kāpēc esmu nelaimīgs, skaudīgs un nikns?” – viņš sev jautāja. Un atbildēja: ”Tādēļ ka esmu ubags”.
Gars saka: “Tu esi nelaimīgs un nabadzīgs tāpēc, ka esi skaudīgs un nikns”.

* * *

Mēģinājumi padarīt dzīvi uz zemes labāku paliks neauglīgi līdz brīdim, kamēr Cilvēka centieni būs vērsti uz materiālo labumu uzkrāšanu un pārdali, tā kā Ideja valda pār matēriju, ne otrādi. Politiskie un reliģiskie līderi, aizrāvušies ar personīgajām ambīcijām un attaisnodami savus ļaunos darbus ar grupveida un apšaubābāmām sabiedrības interesēm, jaunajā tūkstošgadē tiks noslaucīti ar apvienojošo Patiesības spēku. Dieva Valstība kļūs redzama, kad politiķis, priesteris un tirgonis pieņems iesvētības.

4

Gars, kas valda pār visu Visumu, ir augstākais likumdevējs. Dvēsele, telpa un laiks ir pakļauti Viņa Likumiem. Šie likumi ir pieejami Cilvēka prātam. Prāts saprot, ka stāds neiesakņosies, iestādīts ar saknēm augšup.

Galvenais likums – Radīšana.
Anti likums – postīšana.

Saprast Visuma likumus, pēc tiem savu dzīvi būvēt – nozīmē augļu dārzā sasniegt trīs ražas: pirmā – piesātinās ķermeni, nebūs tam trūkuma; otrā pasargās no daudzām, jo daudzām ciešanām uz zemes; trešā – dāvās nemirstību.

* * *

Gara Likumu iepazīšana un nepārtraukta savas dzīves samērošana ar iepazīto – noved pie transformācijas un fiziskās dzīves apstākļu kvalitatīvas uzlabošanas, atbrīvo Cilvēku no ciešanu jūga, dod mērķa skaidrību un ceļu, kas ved pie atbrīvošanās. Likums: mūsu dzīve mainās, kad mēs mainām sevi. Mainīt sevi – nozīmē paaugstināt prātu ar objektīvām zināšanām, transformēt emocijas ar tiekšanos uz gudrību, izvēlēties tādu rīcības metodi, kura nav pretrunā ar Zināšanu un Gudrību.

5

Trīssimt un trīssimt, un trīssimt ciltis strīdējās par pārākumu un kraukļus ar nogalināto ķermeņiem baroja. Gara priekšā visi viņi bija līdzvērtīgi prāta trūcībā.

Radītājs izveidoja ciltis Dvēseles Pasaules daudzveidībā – kā pārbaude cilvēcei un novērš savu skatienu no ļaundarības un nesaskaņām. Viņam nav mīlētu bērnu un nemīlētu bērnu. Viņš redz savā visaptverošajā Prātā gudrības audzināto zemes kopienu – vienotu tautu.

No šī brīža – tikai trīssimt reizes Zeme apgriezīsies apkārt Saulei, un bērni no autiņiem visur sāks izprast Gara Mācību.

Vēl trīssimt reizes Zeme apgriezīsies apkārt Saulei, un nekur kaimiņš neskatīsies uz kaimiņu ar piesardzību.

Un trīssimt reizes vēl Zeme apgriezīsies apkārt Saulei – un vienota cilvēku cilts pietuvosies pie Jaunajām Debesīm.

* * *

Patiesā Cilvēce atnāks Patiesības, Mīlestības un Brālības trīsvienībā.

Patiesība novērš visas pretrunas, raksturīgas nacionālai domāšanai un uztverei. Patiesības triumfa nosacījums ir Likuma zināšana.
Mīlestība tiek atbrīvota no nezināšanas cietuma ar pareizo zināšanu spēku. Mīlestības nosacījums – sekošana Likumam.
Brālība ir cilvēku, kuri tiecas uz Viedumu, atkalapvienošanās. Brālības nosacījums – ticība katra Cilvēka dievišķajai dabai.

6

Kad no debesīm krita miruši putni, kad Cilvēka pēdai tika atņemts pamats un dzirnakmeņi mala asaras, nāca pravieši. Un nesa Patiesību no Gara – tā, kā bija gatavi to pieņemt cilvēki, pasaules iedzīvotāji, kas atdalīti maldos un telpā.

Pravieši zināja, ka cilvēki savas vēlmes sāks pieņemt par Gara pavēlēm, Patiesību sāks dalīt starp ciltīm un starp laikiem. No šīs apzināšanās smagāka bija viņu nasta.

Varens un varens liels līdz šai baltai dienai viņu upuris. Viņi ir mūžīgie Gari starojošajā Radīšanas Pasaulē; nedalāmās Patiesības, sakrālā Vārda dziļumos dzimušās, kalpotāji.

* * *

Garīgo Zināšanu Pravieši sludina nevis sadalīšanos, bet vienotību. Pašas Mācības līdzīgas nevis tempļiem, vientuļi augstu stāvošiem starp tukšumiem vai burzmas pūļiem, bet – gaisam un gaismai, kuri iekļūst visur un atdzīvina visu.
Tādai pašai atkalapvienošanai – gaismā, garā un patiesībā – gatavoja Cilvēci pravieši, Gaismā dzimušie un Gaismas sūtītie.

Ar trim mēriem tiek mērīts Mācības autentiskums un dziļums:
1. Ar beztermiņa mēru, kas liecina par mūžīgām Patiesībām, veidojošām Mācības pamatu.

2. Ar nepārtrauktības mēru. Tā kā nevar būt koks bez saknēm un zivs bez ūdens, tā arī Garīgās Mācības balstās uz Senatnes Skolotāju autoritāti un vēstījumiem.

3. Ar Augļa mēru, kas kļūst redzams dzīvē un to darbā, kas seko Mācībai un kalpo tās izplatīšanai.

7

Uzarts zemes lauks ar vētrām, apliets asinīm bagātīgi. Un vietām plikajās aramzemēs blīvi ceļas nezāles. Bet nepaliks zeme novārtā. Ir pienācis laiks, un gudrības vārds acumirklī to aplido – kas gribēs, sadzirdēs.

Sējas, sējas dvēselēs, prātos stipra vienotības sēkla. Neapturami tā izdīgs caur grēka nezālēm un attīrīs laukus.

Jau atsaucas :”Dzirdēt un redzēt vēlamies!”

* * *

Trešā tūkstošgade būs izgaismota ar cilvēku vairākuma tiekšanos pēc gudrības un saprātīgas dzīves. Tā rodas Mācība, aicināta atdzīvināt seno tempļu taisnību un izveidot Sakrālo Vārdu par Cilvēces jauno runu.

8

Avots un māja, un zvaigžņu kuģis dzimst Sakrālā Vārda dziļumos no pirmatnējās Gaismas. Viņu tēli Dvēseles Pasaulē pildās ar starojošo miesu, vēl ar aci nesaredzamu, un uz zemes iegūst savas formas – ar Radītāja atklātu Gribu, vai - ejot cauri Cilvēka prātam.

Tā dzimst jauna zemes brālība.

Tā tiek sacīts Gara Vienotā Mācībā.

Piepildīts no visiem Ticības, Gudrības un Mīlestības avotiem, praviešu dotiem pasaulei, - telpā no austrumiem uz rietumiem, no ziemeļiem uz dienvidiem – avots būs atvērts visiem, kas pie tā pieplaks.

* * *

Patiesības vienotības apzināšanās un dievišķās dabas klātbūtne katra Cilvēka dvēselē ved pie visu mākslīgo šķēršļu, neziņas radītu, novēršanas. Reliģiskas, politiskas un rasu atšķirības – iluzoras un ir lemtas pazušanai vēl šajā gada tūkstotī.

Vienotas Mācības mērķis ir Cilvēces atkalapvienošana Patiesībā, brālīgā mīlestībā un zemes esības likumā.

9

Zemes esības apļi debess apļos ietilpst. Četras debespuses no dziļumiem piepilda radošas mīlestības elpa. Doma izplešas bezgalībā un pieņem upuri.

Jaunu cilvēcisku kopienu Gars krista Vienotības ūdeņos.

* * *

Trīs apvienošanās formas noteiktas Cilvēkam: apvienošanās ar personīgo sakrālo dabu, apvienošanās ar tuvajiem un apvienošanās ar Pirmatnējo Gaismu.

Pirmā atkalapvienošanās – Zināšanu auglis un Cilvēka patiesa tiekšanās uz Viedumu.

Otrā – Mīlestības, kas atbrīvota ar Zināšanām no neziņas cietuma, auglis.

Trešā – dzimst Ticībā.